Rīgas mēra Nila Ušakova uzruna Uzvaras dienā

Projekta ziņas | 2016



Sveiciens Uzvaras dienā, Rīga! Sveicu jūs šajos lielajos svētkos!

Organizatori vēl precīzi nezina, cik daudz cilvēku kopumā Rīgā šodien svinējuši Uzvaras dienu. Bet pagājušajā gadā šajā laukumā kopumā pabija 200 tūkstoši.

200 000 cilvēku. Varat iedomāties, cik tas ir daudz?

Uzvaras diena 9.maijā Rīgā – tie ir Latvijas svētki! Tie nav padomju svētki. Un arī ne Krievijas svētki. Bet tieši Latvijas svētki, jo tos svin simtiem tūkstošu Latvijas pilsoņu, savas valsts patriotu.
Tāpēc vēlreiz sveicu jūs visus ar mūsu Latvijas svētkiem – Uzvaras dienu!

Mēs pašlaik dzīvojam ļoti sarežģītā laikā.
Mēs šodien atzīmējam Eiropas dienu ar ļoti smagu bēgļu krīzi fonā. Daudzi simti tūkstoši cilvēku ir atstājuši savas mājas, gluži kā Otrā pasaules kara laikā. Viņi bēg no šausmām, kādas, kā mums likās, pēc nacisma sagrāves vairs nekad neatkārtosies. Masu nāvessodi, zvērības pret mierīgajiem iedzīvotājiem, sagrautas pilsētas.

Nav beidzies karš Ukrainā, ir tikai pamiers. Un joprojām pienāk ziņas par to, ka ukraiņi un krievi nogalina cits citu. Tās taču ir absolūti neaptveramas šausmas, ko mēs nekad nespējām pat iedomāties – ukraiņu un krievi karo cits pret citu.
Ja mēs gribam, lai mūsu miers saglabājas, lai mēs spējam tikt galā ar visiem izaicinājumiem, mums vairāk kā jebkad iepriekš ir jābūt kopā. Kopā ar stipru un vienotu Eiropu. Un es vienmēr atkārtošu, tieši šajā dienā - kopā Eiropai, Amerikai un Krievijai. Kā tas bija pirms 71 gada.

Un vienotiem mums ir jābūt arī savās mājās! Jā, Latvijas iedzīvotājiem ir atšķirīgi uzskati daudzos jautājumos, tostarp par vēsturi. Un arī vēsturiskā atmiņa mums dažkārt ir atšķirīga.

Tieši tāpēc Latvijas tautai vissvarīgākais ir – cieņa citam pret citu un cieņa pret atšķirīgo mūsos.
Un tad mēs spēsim apvienoties mērķim, kas ir vissvarīgākais – mūsu mazās valsts nākotnei, kurai klājas nebūt ne vienkārši.

Šodien mēs atzīmējam Uzvaras dienu, mēs noliecam galvu karavīru varoņdarba priekšā, mēs sakām viņiem paldies, mēs godinām kritušo piemiņu.

Mēs atzīmējam uzvaru par cilvēces lielāko ļaunumu – nacismu.
Un tieši šodien mums ir jāatceras - visas mūsu neveiksmes, konflikti, krīzes, -- ir vismaz necieņa pret to karavīru piemiņu, kuri uzvarēja nacismu. Mūsu vectēvi un vecvectēvi cīnījās un krita, lai mēs, viņu mazdēli un mazmazdēli, dzīvotu laimīgi un labklājībā. 

Tāpēc šodien es gribu mums visiem novēlēt būt karavīru – varoņu cienīgiem mazbērniem un mazmazbērniem. Nekad nepadoties un nekad nenolaist rokas.

Tikai tā mēs varēsim nodrošināt mūsu valsts, mūsu Latvijas nākotni. Un tas ir mūsu spēkos!
Sveicu Uzvaras dienā! Priecīgus svētkus!


09.05.2016.
Rīgā